Sāciet ar iespējām, ko sistēmas oficiāli atbalsta
Pirms rakstīt kodu vai automatizēt lietotāja interfeisu, jānoskaidro, vai sistēmai ir REST vai SOAP API, webhook, datu eksports, plānota failu apmaiņa, datubāzes piekļuve vai cits dokumentēts mehānisms.
Bieži integrācijas iespēja pastāv, bet nav pieejama kā gatavs savienotājs konkrētajā automatizācijas platformā. Šādā gadījumā var izveidot nelielu individuālu savienotāju vai servisu.
API integrācija ir laba, ja pieejami stabili līgumi
API ļauj sistēmām apmainīties ar strukturētiem datiem, izmantojot definētus pieprasījumus un autentifikāciju. Tas parasti dod labu pamatu validācijai, kļūdu kodiem un izsekojamībai.
Tomēr arī API integrācijai jāparedz izmaiņas. Jāzina, kā tiek versēti endpointi, kādi ir ātruma ierobežojumi, ko nozīmē īslaicīga nepieejamība un kā tiek apstrādāti dublikāti.
Failu un datu eksports var būt pilnīgi pieņemams
Ne katram procesam vajadzīga reāllaika integrācija. Ja sistēma droši ģenerē CSV, XML, JSON vai citu strukturētu failu, periodiska apmaiņa var būt vienkāršāka un uzticamāka par sarežģītu tiešo savienojumu.
Šādā plūsmā kritiski ir kontrolēt faila versiju, validēt obligātos laukus un reģistrēt, kuri ieraksti jau apstrādāti. Pretējā gadījumā atkārtota faila apstrāde var radīt dublikātus.
Starpserviss palīdz izolēt sarežģītību
Ja viena sistēma sagaida citu datu modeli nekā otra, neliels integrācijas serviss var veikt transformāciju, validāciju un notikumu reģistrēšanu. Tas arī samazina atkarību no konkrētas automatizācijas platformas.
Starpserviss var ieviest rindas, atkārtotus mēģinājumus un idempotenci — īpašības, kas kļūst svarīgas, kad integrācija apstrādā biznesam nozīmīgus datus un īslaicīga kļūda nedrīkst nozīmēt datu zaudēšanu.
Lietotāja interfeisa automatizāciju izmantojiet piesardzīgi
Ja sistēmai nav API, eksporta vai cita atbalstīta datu kanāla, dažreiz atliek automatizēt darbības pārlūkā vai darbvirsmas lietotnē. Tas var būt praktiski, bet ir trauslāks risinājums, jo UI izmaiņas var pārtraukt plūsmu.
Šādos gadījumos jāparedz īpaši laba uzraudzība, kļūdu reģistrēšana un iespēja ātri apturēt automatizāciju, ja sistēmas interfeiss ir mainījies.
Integrācija ir uzticama tikai tad, ja ir kontrolēta arī neveiksme
Datu pārvietošana no sistēmas A uz sistēmu B ir tikai puse no darba. Produkcijas integrācijai jāspēj atbildēt arī uz jautājumu: kas notiek, ja B nav pieejama, dati ir nederīgi vai tas pats notikums tiek saņemts atkārtoti?
Izvēloties integrācijas mehānismu, priekšroka jādod stabilākajam atbalstītajam ceļam, un ap to jāizveido validācija, uzraudzība un saprotama kļūdu apstrāde.